Privātā klīnika Jūrmalā
Par rezultātu mēs atbildām
Mūsu tālruņi:
+371 29 524 529, +371 29 116 065
Rakstiet mums

Terapijas programma sindromam depresonalizācija-derealizācija

“Man liekas, ka pasaule man apkārt ir izmainījusies. Tāda sajūta, it ka krāsas nedaudz pabalējušas un priekšmeti izskatās tālāk nekā parasti. Tas ir ļoti nepatīkami, liekas, ka jūku prātā”.

“Reizēm sevi redzu kā no malas. Uztvere tik notrulināta, it kā tas nebūtu es”.

Līdzīgas sajūtas reizēm rodas arī pacientiem ar baiļu traucējumiem. Pēdējā laikā pat parādījies jauns termins – depersonalizācijas traucējumi.

Parasti depersonalizācija un derealizācija viena otrai seko. Depersonalizācijas gadījumā mainās sava ķermeņa un savas personības uztvere, bet derealizācijas gadījumā – apkārtējās pasaules uztvere.

Šādas sajūtas ir ļoti mokošas, un pacienti bieži domā, ka jūk prātā. Diemžēl nereti eļļu ugunij pielej arī daži psihiatri, kuri depersonalizāciju un derealizāciju uzskata par šizofrēnijas izpausmēm un nozīmē neiroleptiķus, kas dotās izpausmes bieži pastiprina.

Patiesībā depersonalizācija un derealizācija – normāla psihes aizsargreakcija. Tā rodas normas robežās kā atbilde uz ļoti bīstamām situācijām, it kā ļauj atdalīties no savām bailēm un efektīvi darboties. Dažiem cilvēkiem depersonalizācija un derealizācija rodas kā atbilde un jebkurām ar stresu saistītām situācijām.

Par īstu problēmu depersonalizācija un derealizācija kļūst tad, ja cilvēks šim stāvoklim pievērš uzmanību, baidās un mēģina no tā tikt vaļā. Tādā veidā, depersonalizācijas un derealizācijas mehānisms galvenokārt turas uz trim vaļiem:

1)      Skanēšana – nemitīga sava apziņas stāvokļa uzmanīšana – “Vai es visu redzu kā parasti? Vai derealizācija nav pastiprinājusies? Vai ar mani viss ir kārtībā?”. Skanēšana depersonalizāciju un derealizāciju pastiprina, jo izjauc ierasto, automātisko uztveri.

2)      Vērtējums – “Šis stāvoklis ir nenormāls, es jūku prātā, tas nekad nebeigsies, tas nav izturams”. Līdzīgi vērtējumi izsauc baiļu sajūtu, bet bailes pastiprina depersonalizāciju un derealizāciju.

3)      Izvairīšanās – cilvēks mēģina “izvairīties” no dotā stāvokļa, pievēršot uzmanību kaut kam citam. Bet arī tad, ja uzmanību izdodas novērst, pēc tās nāk atkal skanēšana un situācija attīstās pa apli.

Klīnikā mēs piedāvājam depersonalizācijas un derealizācijas sindroma terapijas programmu. Dotajā programmā kombinējas kognitīvi biheviorālās un apzināšanās terapijas, pēc vajadzības pievienojot arī medikamentozo ārstēšanu. Dotā programma ļauj pārraut apburto domāšanas loku, kurš aprakstīts iepriekš, iemācīties apzināti uztvert apkārtējo vidi, kā arī izprast un pārvarēt dotā stāvokļa iemeslus. Svarīgi saprast, ka depersonalizācija un derealizācija – tie ir tikai simptomi, aiz kuriem slēpjas trauksmes sajūta, ar kuru jāveic ļoti svarīgs darbs, lai novērstu recidīvus.