Privātā klīnika Jūrmalā
Par rezultātu mēs atbildām
Mūsu tālruņi:
+371 29 524 529, +371 29 116 065
Rakstiet mums

Tradicionāli, ka psihiskās veselības speciālistiem – psihologiem un psihiatriem – rudens un ziemas periods skaitās visvairāk “depresīvs”. Tas ir, cilvēkiem ar klīniskajiem depresijas simptomiem to izpausme ievērojami palielinās.

Daudzi pilsētas iedzīvotāji līdz ar rudens lietavu iestāšanos sajūt sevī klasiskos “zvanus”: trūkst priecīgu pārdzīvojumu, sāk mākt skumjas un bezcerība, uznāk vājums, apātija, viņu neredz vajadzību kaut ko vēlēties. Neraugoties uz svarīgiem ikdienas darbiem, gribas noslēgties, paslēpties no apkārtējiem, apgulties un uz ilgāku laiku aizmigt.

Cilvēkiem, kas pakļauti šai sezonas depresijai, tās saasināšanās gadījumā mainās ēdienkarte – paaugstinās vēlme viegli sagremojamo dārzeņu un augļu vietā lietot kalorijām un ogļhidrātiem bagātus ēdienus, cilvēks pārēdas, var uzkrāt lieko svaru, sajust ķermenī smagumu un citus slimīgus simptomus.

Sezonas depresijas rašanās fenomens ir parādība, kas sevī iekļauj daudzus faktorus, kuru rašanos nosaka vesela rinda cēloņu.

Pirmkārt, daudzi pētnieki ir apstiprinājuši, ka depresīvā simptomātika pastiprinās saistībā ar dienas garumu. Organisma hormonālajā regulācijā svarīga nozīme ir saules aktivitātei, bioloģiskā pulksteņa stabilitātei, kā arī miega un nomoda režīma harmonizācijai. Šobrīd gadalaika ietekme uz visu cilvēces populāciju un pilnībā apstiprinājusies.

Līdztekus tam tika pierādīts fakts, ka gaismas ietekmes zaudēšana specifiski iedarbojas uz personām ar tieksmi uz sezonas depresiju. Pie vājas saules aktivitātes šādiem cilvēkiem ievērojami pazeminās neiromediatora – serotonīna izstrādāšana, bet tas ir atbildīgs par nervu impulsu pārraides kvalitāti no neirona uz neironu. Sakarā ar to pazeminās galvas smadzeņu funkcionēšana, tiek nomākta nervu sistēma utt.

Līdzās sezonas depresijas bioloģiskajiem faktoriem var izcelt arī tās psiholoģiskos komponentus.

Simbolisku spiedienu uz cilvēka psihi var atstāt arī dabas “apdzišana”, apkārtējās vides “sarežģītības” paaugstināšanās, aukstums, slapjdraņķis un tumsa.

Saasinās īpašības, kas agrāk bija raksturīgas depresīvās domāšanas tipam: katastrofizācija («vasara nekad vairs neatnāks», «kaut varētu nodzīvot līdz siltumam»), tipiska sevis izdzīšana («man jāpiespiež sevi kustēties», «nekādas žēlastības pret sevi»), melnbaltā domāšana («vasarā bija labi, bet tagad – tikai slikti»).

Tādā veidā, lai maksimāli sekmīgi sadzīvotu ar sezonas depresiju, nepieciešams iedarboties uz abu grupu faktoriem. Kā uz bioloģiskajiem, piemēram, ar mākslīgās ultravioletās gaismas terapijas palīdzību. Tā arī uz psiholoģiskajiem, iedarbojoties uz kritiskajām īpatnībām domāšanā rudens-ziemas periodā.