Privātā klīnika Jūrmalā
Par rezultātu mēs atbildām
Mūsu tālruņi:
+371 29 524 529, +371 29 116 065
Rakstiet mums

Kas tas ir - panikas traucējumi un panikas uzbrukumi?

Panikas traucējumi ir vieni no pašiem izplatītākajiem psihiskajiem traucējumiem.

Panikas traucējumu galvenā pazīme ir panikas uzbrukumi – intensīvu baiļu epizodes. Panikas uzbrukumus pavada šausmu sajūta, paātrināta sirdsdarbība, svīšana, galvas reiboņi, nereti tiek novērota arī smakšanas sajūta. Eksistē vairāki panikas uzbrukumu varianti ar dažādiem simptomiem.

Dažos gadījumos vērojama arī derealizācija – sajūta, it kā ārējā pasaule izmainījusies un kļuvusi nereāla. Tas ir viens no biedējošākajiem panikas traucējumu simptomiem.

Daudziem pacientiem rodas sekundāras nāves bailes, jo panikas traucējumu simptomi var tikt uztverti kā infarkta, insulta, bronhiālās astmas simptomi. Tāpat uznāk sekundāras bailes sajukt prātā.

Panikas uzbrukumi parasti turpinās apmēram 10 minūtes, bet var būt arī īsāki – 1-5 minūtes vai garāki – līdz 30 minūtēm, tomēr baiļu sajūta var saglabāties līdz 1 stundai. Daļai pacientu minētais stāvoklis tiek novērots regulāri – reizēm katru dienu vai nedēļu.

Daudzi pacienti ar panikas traucējumiem baidās, ka panikas uzbrukumi – vājprāta pazīmes. Visādā ziņā tas tā nav, daudzi pētījumi rāda, ka pacientiem ar panikas traucējumiem risks saslimt ar šizofrēniju nav lielāks kā jebkuram citam cilvēkam. Diemžēl daudzi tēvzemes psihiatri šīs bailes uztur, nozīmējot neiroleptiķus – preparātus, kurus pamatā lieto šizofrēnijas ārstēšanai. Patiesībā panikas traucējumu ārstēšanai reizē ar psihoterapiju tiek izmantoti trankvilizatori un antidepresanti. Ja ārsts Jums tomēr izraksta neiroleptiķus, tad nebīstieties, bet vienkārši sāciet domāt par citu speciālistu.

Cita problēma panikas traucējumu diagnostikā un ārstēšanā ir diagnoze “asinsvadu veģetatīvā distonija”. Šo ne visai skaidro diagnozi iemīļojuši ārsti neirologi. Pacientam viņi parasti paskaidro, ka tas saistīts ar asinsvadiem vai ar to, ka mugurkauls spiež uz nerviem. Tādas problēmas var būt, bet pa lielākai daļai panikas traucējumu simptomus nevar likvidēt ar masāžu, manuālo terapiju un asinsvadu terapiju. Šī saslimšana vispirms ir saistīta ar domāšanas veidu, par ko es rakstīšu turpmāk.

Panikas traucējumi bieži saistās ar izvairīšanos no tām vietām, kur notikuši primārie vai sekundārie panikas uzbrukumi. Turklāt pacienti savus simptomus no apkārtējiem cenšas noslēpt, baidoties tikt nosodīti un izsmieti.

Sekos panikas traucējumu oficiālie kritēriji, kādi ietverti Starptautiskajā slimību klasifikatorā:

  • A. Atkārtotas, iepriekš neparedzamas, izteiktas baiļu (panikas) lēkmes (kuras nesaistās ar kādu noteiktu situāciju).
  • B. Trauksmes sajūtu pavada veģetatīvie sāpju simptomi, derealizācija un depersonalizācija.
  • C. Sekundārās bailes no nāves un vājprāta.
  • D. Sekundārā izvairīšanās no kādas situācijas, kurā panikas uzbrukums noticis pirmo reizi.
  • E. Sekundārās bailes no vientulības, ļaužu pieblīvētām vietām, atkārtotiem panikas uzbrukumiem.
  • F. Panikas traucējumi ir galvenā diagnoze, ja vien kā primārais traucējums nav novērota kāda fobija (pretējā gadījumā panikas uzbrukums tiek uzskatīts kā izteiktas fobijas pazīme).
  • G. Pārliecinoša panikas traucējumu diagnoze prasa, lai tiktu novērotas vairākas smagas baiļu lēkmes vismaz mēneša laikā un atbilstu šādām prasībām:

    • 1. Panikas traucējumi uznāk apstākļos, kas nav saistīti ar objektīviem draudiem (sākas trauksme, uzbrukumu tikai nojaušot).
    • 2. Panikas traucējumi nenorobežojas ar pazīstamu, paredzamu situāciju.

Panikas traucējumu iemesli.

Pacientiem ar panikas traucējumiem visbiedējošākais ir fakts, ka esošajam stāvoklim ir neizprotams iemesls. Panikas uzbrukumi bieži rodas it kā uz līdzenas vietas, bez redzamiem iemesliem. Tas pacientiem liek domāt par kādām nopietnām problēmām ar sirdi vai asinsvadiem, daudzi domā, ka tas ir sākums smagai psihiskai slimībai. Kas notiek patiesībā? Saskaņā ar kognitīvi biheiorālās terapijas teoriju notiek sekojošais.

Pamudinājums panikas uznākšanai ir kāds NEGAIDĪTS, ar ķermeni saistīts diskomforts vai neparastas izjūtas ķermenī. Piemēram, vīriešiem panikas traucējumi bieži sākas pēc ilgstošas svinēšanas, kad negaidītu veselības pasliktināšanos – reiboņus, paātrinātu sirdsdarbību, apgrūtinošu elpošanu rada pārmērīga alkohola lietošana. Sievietēm panikas traucējumi bieži vien sākas klimaksa laikā, kad arī rodas pēkšņi galvas reiboņi un asiņu pieplūdums galvā.

Un tā, jebkurā gadījumā, pirmais solis – neierastas sajūtas (reiboņi, paaugstināts spiediens, apgrūtinoša elpošana utt.). Kas notiek tālāk? Cilvēks uzdod sev jautājumu “Kas ar mani notiek?” Un ātri atrod KATASTROFISKU izskaidrojumu: “Es mirstu”, “Man ir infarkts”, “Es jūku prātā”, “Es smoku nost”. Katastrofiskais izskaidrojums vai KATASTROFIZĀCIJA ir galvenie momenti panikas uzbrukumam, kas pāriet panikas traucējumos. Iedomājieties cilvēku, kurš sajutis spēcīgas sirdsklauves un sev teicis “Tas tādēļ, ka es ātri gāju”. Pēc šāda reālistiska izskaidrojuma sirdsdarbība ar laiku nomierinās.

Pavisam ne tā attīstās notikumi pēc katastrofiskā izskaidrojuma. Cilvēks, kurš sev pateicis “Es mirstu”, sāk sajust intensīvas bailes, viņš vienkārši ir pārbijies. Sāk darboties tā saucamā simpātiskā nervu sistēma un notiek adrenalīna izmešana asinīs. Domāju, ka nevajag paskaidrot, ka adrenalīns – tā ir viela, kas izdalās bīstamās situācijās. Pie kā noved adrenalīna izmešana? Pastiprinās sirdsdarbība, paaugstinās spiediens, pieaug baiļu sajūta – tas ir, pastiprinās visi tie simptomi, no kuriem cilvēks pārbijās!

Tādā veidā rodas apburtais loks – sirdsklauves (piemēram) rada bailes – bailes pastiprina sirdsklauves – sirdsklauves pastiprina bailes. LŪK, ŠIS PARADOKSĀLAIS APBURTAI LOKS ARĪ IR PANIKAS UZBRUKUMS!

Panikas un baiļu terapijas programma.

Panikas traucējumi un panikas uzbrukumi tiek sekmīgi ārstēti ārpus stacionāra. Bet nepareizas ārstēšanas rezultātā panikas traucējumi var kļūt hroniski, un daudzos gadījumos pacientam nepieciešama īslaicīga apstākļu maiņa.

Panisko traucējumu un citu ar bailēm saistītu traucējumu ārstēšanai mēs piedāvājam intensīvo terapijas programmu. Programmas ilgums 7-14 dienas. Programma sevī ietver individuālo un grupas psihoterapiju, medikamentozo terapiju, ja tas ir nepieciešams, apzināšanās treniņus, sanatorijas-kūrorta procedūras.

Šajā laikā Jūs:

  • 1. Iemācīsieties izprast savu baiļu iemeslus
  • 2. Apgūsiet speciālas tehnikas, kas bailes apstādina
  • 3. Iemācīsieties stāties pretī katastrofiskām domām
  • 4. Speciālistu vadībā uzvedības eksperimentu laikā pārliecināsities par Jūsu baiļu nepamatotību
  • 5. Vienkārši atpūtīsieties un uzlabosiet veselību, izmantojot sanatorijas-kūrorta procedūras.