Privātā klīnika Jūrmalā
Par rezultātu mēs atbildām
Mūsu tālruņi:
+371 29 524 529, +371 29 116 065
Rakstiet mums

Depresija vai slikts garastāvoklis?

Mēs viens otram bieži vien sakām – “Tā ir depresija”, “Liekas, ka viņš ir tāds kā depresīvs”, “Neuzvedies kā depresīvs!”. Vai jebkuru sliktu garastāvokli var uzskatīt par depresiju?

Klīniskā nozīmē par depresiju var runāt tikai tad, ja Jums ne mazāk kā divas nedēļas ir novērojami šādi simptomi:

  • Pasliktinās garastāvoklis, var parādīties skumjas un izmisums.
  • Pavājinās interese un apmierinājums par ierastām lietām.
  • Rodas trauksme un iekšējā spriedze, var būt satraukums.
  • Parādās neracionāla vainas sajūta, nākotne rādās melnās krāsās, pazeminās pašvērtējums un pašpārliecība. Var rasties domas par pašnāvību.
  • Jums kļūst grūtāk koncentrēties, nespējat pieņemt lēmumus un kaut ko uzsākt.
  • Jums negribas ne ar vienu saieties un tikties ar draugiem.
  • Jūs ātri nogurstat, bieži rodas bezmiegs un zūd apetīte, samazinās svars. Reizēm ir arī otrādi – apetīte kļūst lielāka un izsauc pārēšanos.
  • Pazeminās interese par seksu.

Daži no šiem simptomiem ir svarīgāki, bet daži – tikai papildina. Galvenie simptomi depresijas diagnostikā ir svarīgāki. Jebkurā gadījumā depresijas diagnozi var noteikt tikai ārsts psihiatrs. Tādēļ mēs savā klīnikā daudz vērības veltām diagnostikas procedūrām, kā testēšanai, klīniskām pārrunām un dažos gadījumos arī hormonālajām analīzēm.

Depresijas pacienti bieži izjūt garastāvokļa izmaiņas, bet žēlojas par simptomiem, kas saistīti ar ķermeni – galvassāpēm, sāpēm sirds apvidū, gremošanas problēmām un tā tālāk. Tā ir tā saucamā somatizētā depresija, kura rodas cilvēkiem, kas neprot atšķirt savas emocijas. Depresīvā epizode var ilgt no 2 nedēļām līdz vairākiem mēnešiem. Depresijas atšķiras pēc to smaguma pakāpes: starptautiskajā klasifikācijā izšķir vieglu, vidēju un smagu depresijas izteiktības pakāpi. Daudzos gadījumos cilvēki reizē ar depresiju izjūt arī intensīvu trauksmes sajūtu.

Kāds ir depresijas iemesls?

“Depresija man sākās pilnīgi negaidot, nekas īpašs nenotika, bet pēkšņi – depresija”

Depresija nekad neattīstās vienkārši tāpat “tukšā vietā”. Patiesībā vienos gadījumos depresiju izsauc nopietnas dzīves problēmas – šķiršanās, tuva cilvēka nāve, atlaišana no darba, bet citos gadījumos redzamu depresijas iemeslu pat grūti atrast. Tomēr iemeslus var atrast, tikai tie apkārtējo acīm var būt ne visai saredzami.

Pēc mūsdienīga zinātniskā skatījuma depresija ir vairāku faktoru mijiedarbības rezultāts. No tiem galvenie ir trīs – ģenētiskā nosliece, agrīnas bērnības stresi un audzināšanas īpatnības. Svarīga loma ir arī tā saucamajiem trigeriem – situācijām, kas ievirza depresijas procesu.

Ģenētiskā nosliece var izpausties pie smagām depresijas formām, tomēr šīs noslieces esamība nenozīmē, ka depresija obligāti būs. Piemēra pēc var ņemt noslieci uz lieko svaru. Ja cilvēks pareizi ēd un nepārēdas, tad viņam nebūs liekā svara problēmu. Tāpat arī cilvēkiem ar ģenētisko noslieci uz depresiju slimība attīstās tikai tad, ja eksistē vēl citi nelabvēlīgi faktori.

Svarīgs faktors depresijas attīstībā ir tā saucamās domāšanas kļūdas. Tādas ir visiem cilvēkiem, bet dažas no tām īpaši raksturīgas depresijas pacientiem. Ja cilvēks domā galvenokārt tādā veidā, tad tas sevi un apkārtējos redz negatīvā gaismā.

  • Melnbaltā vai polārā domāšana. Depresijas pacienti bieži redz tikai divas alternatīvas, neatzīstot “situācijas nianses”. “Vai nu es esmu pilnīgi vesels vai bezcerīgs”, “Viņam man jāvelta viss savs laiks, citādi es viņam neko nenozīmēju”. Ar tādu domāšanas stilu situācija tiek uztverta negatīvi, un līdz ar to depresija pastiprinās.

  • Perfekcionisms. Depresijas pacienti bieži mēdz būt perfekcionisti. Pats par sevi perfekcionisms var būt pat lietderīgs, ja vien tas nav patoloģisks. Patoloģiska perfekcionisma pazīmes – neprasme atzīt savas darbības nianses, tiekšanās tikai uz pašiem augstākajiem rezultātiem, savu sasniegumu noliegšana. Augsti perfekcionisma standarti izsauc trauksmi, kura savukārt rada bailes uzsākt jaunu lietu un cenšas visu atlikt uz vēlāku laiku (prokrastinācija).

  • Katastrofizācija. Pieļaujot šo domāšanas kļūdu, cilvēks visu laiku koncentrējas uz katastrofālu notikumu, pozitīvu rezultātu nemaz nepieļaujot. “Ja es izgāzīšos pārrunās, mani neņems nevienā pieklājīgā darbā”.

  • “Nepieciešamība pēc tirānijas”. Depresijas pacienti pastāvīgi sev atgādina: “Man jābūt veiksmīgam, jāpārdzīvo tikai labas sajūtas, jābūt labam vecākam” utt. Tāds domāšanas veids liek visu laiku sevi skubināt un apvainot neveiksmēs, kas, protams, labu garastāvokli neveicina.

Eksistē daudz citu domāšanas kļūdu, kuras kalpo par mērķi terapijai. Tikt ar tām galā palīdz kognitīvi biheviorālā terapija un apzināšanās terapija, kuras mēs pielietojam mūsu depresijas terapijas programmā.

Kas būs, ja depresiju neārstēs?

“Tādas slimības nemaz nav”, “Vienkārši vajag saņemt sevi rokās un atslābināties”, - tādas domas par depresiju dzirdam bieži. Daudzi depresijas pacienti kautrējas vērsties pie speciālistiem, savu problēmu uztverot kā vājumu. Tas ir nepareizi, jo:

  • Pirmkārt, mēģinājums sevi saņemt rokās nav visai efektīvs. Palīdzības meklēšana – tas nav vājums, gluži pretēji, lai savas problēmas atzītu un ar tām cīnītos, jābūt vīrišķīgiem. Vēršanās pie speciālista – tas ir Jūsu pirmais solis ceļā uz izveseļošanos. Līdz ar to Jūs izdarāt apzinātu izvēli veselības labā.
  • Otrkārt, ielaista depresija rada nopietnas sekas:
    • Cilvēki, kuri ilgus gadus neārstē depresiju, var pazaudēt darbu un sabiedrību, ļoti bieži depresija atstāj negatīvas sekas arī uz ģimenes attiecībām.
    • Jo ilgāku laiku cilvēks cietis no depresijas, nesaņemot adekvātu terapiju, jo vēlāk to būs grūtāk pārvarēt.
    • Viens no īpaši bīstamiem paņēmieniem tikt patstāvīgi galā ar depresiju, ir alkohols. Cilvēkiem, kuri cieš no alkohola, līdz pat 50% ir diagnoze “depresija”, bet viņi nekad nav saņēmuši adekvātu terapiju. Alkohols uz laiku aizvieto antidepresantus un nomierina, bet laika gaitā depresija padziļinās, novedot pie alkoholisma.
    • Atsakoties no palīdzības pie depresijas, pašas nepatīkamākās sekas ir augsts pašnāvību risks.

Programma depresijas diagnostikai un ārstēšanai klīnikā Ūdensroze.

Mūsu klīnikā izstrādāta unikāla depresijas terapijas programma atbilstoši Eiropas un pasaules standartiem. Dotā programma sevī iekļauj sekojošus komponentus:

  • Mūsdienīga depresijas diagnostika, kurā iekļauti neirobioloģiskie testi
  • Mūsdienīgu antidepresantu farmakoterapija, kas bāzējas uz individuālu pieeju
  • Individuāla kognitīvi biheviorālā terapija
  • Grupveida treniņš apzināšanās un stresa noturības attīstīšanai
  • Programma uzvedības aktivizēšanai.

 

Šobrīd izstrādātas bioloģiskās metodes, kuras ļauj diferencēt dažādus depresijas veidus. Lieta tāda, ka saskaņā ar mūsdienīgiem datiem, depresiju var izsaukt ļoti dažādi bioloģiskie procesi. Piemēram, dažiem pacientiem hormona kortizona līmenis var būt paaugstināts, bet dažiem – pazemināts, un tas prasa dažādas ārstniecības shēmas.

Dažādu bioloģisku stāvokļu diferencētai diagnostikai mēs izmantojam speciālus funkcionālus testus, kas parāda sistēmas reakcijai uz stresu.

Kognitīvi biheviorālā psihoterapija ir kā zelta standarts depresijas ārstēšanai visā pasaulē. Psihoterapeits palīdz pacientam iemācīties atšķirt domāšanas procesus, kuri rada depresiju, un tiem pretoties.

Visiem cilvēkiem ir tā saucamās automātiskās domas. Tās ir domas, kas mums ienāk galvā automātiski, un mēs tās neapstrīdam. Piemēram, paciente stāsta, ka viņai stipri sabojājies garastāvoklis pēc tam, kad priekšnieks uz viņu paskatījies. Pēc šīs situācijas analīzes noskaidrojās, ka viņai pavīdēja automātiskā doma “Ja priekšnieks uz mani paskatījās, tātad viņš ar mani nav apmierināts!”, un sievietei garastāvokli sabojāja tieši šī doma.

Ja varētu iemācīties šīs domas uztvert, pārbaudīt to pareizumu (“Kas norāda uz to, ka mans priekšnieks ar mani ir neapmierināts?”) un apstrīdēt, tad varētu iegūt varenu līdzekli sava emocionālā stāvokļa regulēšanai. Aiz automātiskajām domām stāv dziļa pārliecība par sevi, par cilvēkiem, par apkārtējo pasauli, kura veidojas bērnībā un bieži ir neapzināta. Ja vajadzīgs, tad ar šīm domām var strādāt, apzināt un izmainīt. KBT plaši tiek pielietota mājas uzdevumu un uzvedības vingrinājumu sistēma.

Apzināšanās attīstības grupveida treniņš ļauj iemācīties daudz racionālāk reaģēt uz stresu. Minētā treniņa laikā pacients iegūst iemaņas apzināti uztvert dzīvi, prasmi atrasties “šeit un tagad”, apstādināt bezgala drūmās pārdomas par pagātni un nākotni.

Bez visa tā kā papildus metodi mēs izmantojam fizisko vingrinājumu sistēmu, kas vēl papildus ļauj aktivizēt depresīvā pacienta nervu sistēmu.

Depresijas ārstēšanas programma, atkarībā no stāvokļa smaguma, ilgst 14 līdz 28 dienas. Ja nepieciešams, tad atbalstoša psihoterapija tiek turpināta Skaipā. Mūsu programma palīdz pat ļoti smagu depresijas formu gadījumos.

10 iemaņas un prasmes, kuras iegūst pacienti, apgūstot mūsu depresijas terapijas programmu:

1) Atpazīt savas negatīvās domas un tām pretoties

2) Pārstāt vainot sevi nevarībā un iemācīties savu problēmu pieņemt kā risināmu

3) Cīnīties ar apātiju un uzvedības modeļiem, kas veicina depresiju

4) Pārvarēt prokrastināciju (tieksmi visu atlikt uz vēlāku laiku)

5) Izprast depresīvās pārliecības un tām pretoties

6) Samazināt nereāli augstos standartus

7) Izvirzīt reālus mērķus un tos sasniegt

8) Apgūt relaksācijas tehnikas

9) Prast novērtēt savas kļūdas attiecībās un tās labot

10) Iemācīties apzinātu attieksmi pret dzīvi